Visdīvainākās baznīcas Čehijā

Lukova – spoku baznīca (Plzeņas apgabals)

Baltās drēbēs tērptas figūras nekustīgi sēž koka solos. Viņi lūdzas ar nolaistām galvām. Baznīcā ir pilnīgs klusums, neviens nekustas, neviens neelpo. Šīs dīvainās figūras patiesībā ir skulptūras, kas atgādina Sudetu vāciešus, kuri agrāk dzīvoja baznīcas apkartnē.

Svētā Jura baznīca jau vairākus gadsimtus atrodas kalnā virs Lukovas ciemata (apmēram 45 km no Plzeņas). Ēkas visvecākā daļa – prezbitērija un sakristija – tika celta 14. gadsimtā. Baznīca tika daļēji iznīcināta husītu karu laikā un 16. gadsimtā tika atjaunota. 1854.-1858. gados tā tika pārbūvēta neoromānikas un gotikas stilā.
Baznīcas stāvoklis aizvien pasliktinājās, bet 2012. gadā, pateicoties studenta Jēkaba Hadravas darbiem, tā kļuva slavena. Hadrava izveidoja 32 neparastas ģipša skulptūras, kas attēlo vāciešus, kuri reiz dzīvoja Lukovas ciematā. Dažas skulptūras ir pārklātas ar fosforu, tāpēc vakarā tās spīd, radot atbaidošu iespaidu.

Karvina – slīpā baznīca (Morāvijas-Silēzijas apgabals)

Netālu no Karvinas pilsētas stāv Čehijas visslīpāka ēka – baroka stila Sv. Pētera no Alkantāras baznīca. Tās slīpuma leņķis ir pat lielāks nekā slavenā Pizas torņa Itālijā leņķis. Tūristi to apmeklē, lai izjustu dīvainu sajūtu, stāvot uz līdzenas zemes un pie sienām, kas šķietami tūdaļ apgāzīsies. Interesanta ir arī baznīcas vēsture.

Kādreiz Karvina bija skaista un bagatīga pilsēta ar elegantām mājām, pili, kalnraču apmetnēm, alus darītavu, skolām un, papildus Sv. Pētera no Alkantāras, arī citu, jaunāku baznīcu. Pilsētas nozīme galvenokārt bija saistīta ar ogļu ieguvi. Taču pamazām tas, kas sākotnēji bija pilsētas dinamiskās attīstības dzinējspēks, kļuva par katatrofas iemeslu. Gandrīz visa Karvina burtiski iegrima zemē, jo intensīvās ogļu ieguves rezultātā, zem visas pilsētas bija izveidoti izrakumi. Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai dažas ēkas. Starp tām ir arī slīpā baznīca.

Kopš ogļu ieguves sākuma zeme zem baznīcas ir sakritusies par 37 metriem! Mūsdienās grūti iedomāties, ka baznīca sākotnēji stāvējusi kalna virsotnē. 90. gadu sākumā baznīcai draudēja sabrukšana, un to bija paredzēts nojaukt. Tomēr, par laimi, tā tika atjaunota un, atgādinot par pazudušo pilsētu, tā atkal mirdz visā savā krāšņumā.

Neratova – baznīca ar stikla jumtu (Hradeckrāloves apgabals)

Arī baroka baznīca Neratovā, ko no pirmā acu uzmetiena var atpazīt pateicoties stikla jumtam, mūsdienās varētu neeksistēt. Tās vēsture aizsākās 17. gadsimtā, kad Neratova kļuva par nozīmīgu svētceļojumu gaļamērķi, pateicoties brīnumainajam avotam, kas tek pie baznīcas. Sākotnējā baznīca vairs nebija pietiekama pieaugošajam svētceļnieku skaitam, tāpēc 18. gadsimta pirmajā pusē kalnā tika uzcelta jaunā.

Tomēr 1945. gadā to trāpīja Sarkanās armijas šāviņš un celtne nodega. Tad Neratovas iedzīvotāji, galvenokārt vācieši, tika pārvietoti, un ciems gandrīz izzuda. Komunisma laikā baznīcu bija paredzēts nojaukt. Par laimi tam nepietika līdzekļu. Tikai 90. gados baznīcā tika veikti pirmie remontdarbi, tika atjaunota aizmirstā svētceļojumu tradīcija, un jaunajā tūkstošgadē to pārsedza slavenais stikla jumts.

Tas tika izveidots pilnīgi spontāni. Līdz jumta segumam ticīgie piedalījās misēs zem klajas debess. Kad tika pieņemts lēmums uzlikt jumtu, viņi nevēlējās zaudēt unikālo dievkalpojumu atmosfēru. Tāpēc tika nolemts, ka jaunais jumts būs no stikla.

Kad ir iespējams apmeklēt baznīcu Neratovā? Jebkurā laikā! Ikviens var ieiet baznīcā pat nakts vidū un caur stikla jumtu vērot zvaigznes. Jo, kā saka vietējais baznīckungs, kam vajadzīgas baznīcas, kuras ir slēgtas...

Mosta – ceļojoša baznīca (Ūsti pie Labas apgabals)

Vēl pirms dažiem desmitiem gadu Mostas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcas apkārtne izskatījās pavisam citādi. Celtne stāvējusi gandrīz kilometru tālāk, vietā, kur šodien mirdz Mosta ezers. Tomēr 20. gadsimta otrajā pusē komunistiskā valdība nolēma, ka Mostas vecpilsētai ar tās gandrīz 700 gadu vēsturi ir jāpiekāpjas ogļu ieguvei. Saglabājies tikai viens piemineklis – 16. gadsimta baznīca. Tās ceļojums pat nopelnīja vietu Ginesa rekordu grāmatā! Baznīca, kas sver 12 000 tonnu, ir vissmagākais objekts, kas jebkad ticis pārvietots pa sliedēm.

Kā notika pārvietošana? Vispirms 60 metrus garā un 30 metrus augstā baznīca tika atdalīta no sākotnējiem mūra pamatiem un zem tās sienām tika novietotas tērauda sijas. Tad zem tām tika pastumti Škodas rūpnīcā Plzeņā ražotie ratiņi un sākās kraušana. Kustība pa četrsliežu ceļu tika kontrolēta ar datoriem, un stikla komandcentrs atradās baznīcas priekšpusē.

Baznīca savu ceļojumu sāka 1975. gada 30. septembrī. 841,1 metra distanci tā veica 646 stundās ar ātrumu no 1,2 līdz 3,2 centimetriem minūtē. Vienīgā redzamā pārvietošanas iezīme ir neparastā ēkas orientācija uz dienvidiem, nevis austrumiem.