Centrāleiropas iemīļotais multfilmas varonis svin panākumus visā pasaulē un viņam pat ir bijusi iespēja divreiz doties kosmosā. Viņa tēvs Zdeņeks Milers (Zdeněk Miler), čehu mākslinieks, animācijas filmu režisors un bērnu grāmatu ilustrators, dzimis pirms simts gadiem, 1921. gada 21. februārī.
Kurmītis ir viens no slavenākajiem čehu pasaku varoņiem: filmas un grāmatas ar neuzkrītošo personāžu izklaidē čehu bērnu paaudzes vairāk nekā sešdesmit gadu. Kurmītis ir iemantojis popularitāti arī citās valstīs: Vācijā jaunākie skatītāji un lasītāji viņu zina kā „Der kleine Maulwurf”, angļu bērniem viņš ir pazīstams kā „Little Mole”. Kurmītis ir labi zināms arī Skandināvijā, Japānā un Ķīnā, kur pasaules izstādē EXPO 2010 Šanhajā viņš bija čehu galvenais apskates objekts.
1954. gadā Zdeņeks Milers strādāja pie filmas „Par audekla kreklu”, kuras mērķis bija vienkāršā veidā paskaidrot bērniem audumu rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiju. Mākslinieks vēlējās, lai audekla ražošanas procesu bērniem paskaidrotu mazs varonis. Ilgu laiku viņam nebija nevienas idejas, tāpēc pārtraukumā viņš devās pastaigā pa mežu netālu no Kladno pilsētas, un pa ceļam paklupa uz kurmja rakuma – un tā dzima ideja par Kurmīti! Viņš saprata, ka tas bija vienīgais varonis, kuru Volts Disnejs vēl nebija izmantojis. Divus gadus vēlāk tika pabeigta pirmā animācijas filma „Kā Kurmītis bikses atrada”. 1957. gadā filma ieguva divas galvenās balvas Venēcijas festivālā un drīz vēl vienu balvu Montevideo festivālā. Pamazām tika uzņemtas jaunas īsfilmas (ilgumā 5 - 29 minūtes), tādējādi radot apmēram 50 filmu kolekciju „Par Kurmīti”.
Kad 1965. gadā parādījās filma „Kurmītis un raķete”, neviens nevarēja iedomāties, ka vien pēc piecdesmit gadiem Kurmītis sēdēs īstā raķetē. 2011. gadā plīša Kurmītis, izgatavots no neuzliesmojošiem materiāliem, kļuva par Endeavour kosmoplāna pēdējās kosmosa misijas simbolu. Otro reizi Kurmītis kosmosā lidoja 2018. gada 21. martā, šoreiz uz Krievijas Sojuza klāja un sešus mēnešus pavadīja kopā ar Starptautiskās kosmosa stacijas apkalpi.
Čehu ceļotāji Pāvels Zrzavis (Pavel Zrzavý) un Martina Libržicka (Martina Libřická) arī izvēlējās Kurmīti kā sava projekta „Mūsu ceļojums apkārt pasaulei” simbolu, jo tas ir saistīts ar viņu dzimteni. Kurmītis ar viņiem devās ceļojumā 2015. gada februārī un 527 dienu laikā apceļoja 22 valstis, apmeklēja simtiem pilsētu un iepazinās ar daudzām interesantām kultūrām.
Turklāt Kurmītis brauca ar Formulu 1 kā fotogrāfija uz Alfa Romeo Racing automašīnas. Vēlāk viņš atrada savu māju Kladno pilī netālu no Prāgas. 2020. gadā tur tika atklāta Zdeņekam Mileram un viņa slavenākajam pasaku varonim veltīta izstāde. Bērnus gaida interaktīva telpa, foto stūrītis un dokumentālā filma par Kurmīša ceļojumu kosmosā.
Pasakas ar Kurmīti pavadīja Zdeņeku Mileru visa mūža garumā. Kurmītis ir parādījies apmēram 50 Milera animācijas filmās un tikpat daudz grāmatās. Izņemot Kurmīti, Milers radīja arī citus varoņus, piemēram, ziņkārīgo kucēniņu vai sienāzi.
Zdeņeks Milers ir beidzis Grafikas Skolu un pēc tam Mākslas un Amatniecības Augstskolu Prāgā. 1942. gadā viņš sāka strādāt par zīmētāju Batas kinostudijā Zlīnā, bet trīs gadus vēlāk viņš pārcēlās uz „Bratři v triku” studiju, kuru vadīja cits slavens čehu animācijas filmu radītājs Jiržis Trnka (Jiří Trnka). Milera zīmējums, kas attēlo trīs zēnus ar cirtainiem matiem, uzvarēja konkursā par jauno studijas logotipu. Atalgojums bija nedēļu ilgs apmaksāts atvaļinājums.
Pirmā sērija „Kā Kurmītis bikses atrada” atšķiras no nākamājām sērijām ar to, ka tajā varoņi runā. Otrās sērijas „Kurmītis un automašīna” (1963 g.) veidošanas laikā tika nolemts, ka nākamās īsfilmas būs bez komentāriem un Kurmītis pateiks tikai dažas onomatopejas, piemēram hele, jé, jů, tady, pápá, ah jo. Smieklus, raudas vai citas skaņas un vārdus Kurmītis izsaka Milera meitu, Katerinas un Barboras, balsīs.
Zdeņeks Milers nomira 2011. gadā 90 gadu vecumā. Mākslinieka kapu var apmeklēt Višehradas kapsētā Prāgā. Uz Milera ģimenes mājas Kladno ir piemiņas plāksne – protams ar Kurmīti!
Kladno atrodas vien 25 kilometru attālumā no Prāgas, Centrālčehijas apgabalā. Pilsētas vēsturiskajā daļā ir vērts apmeklēt pili un pils parku ar pilsētas mūru drupām. Parkā atrodas lāču māja, kur dzīvo divas lācenes.
Kā Zdeņekam Mileram radās ideja par Kurmīti?
1954. gadā Zdeņeks Milers strādāja pie filmas „Par audekla kreklu”, kuras mērķis bija vienkāršā veidā paskaidrot bērniem audumu rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiju. Mākslinieks vēlējās, lai audekla ražošanas procesu bērniem paskaidrotu mazs varonis. Ilgu laiku viņam nebija nevienas idejas, tāpēc pārtraukumā viņš devās pastaigā pa mežu netālu no Kladno pilsētas, un pa ceļam paklupa uz kurmja rakuma – un tā dzima ideja par Kurmīti! Viņš saprata, ka tas bija vienīgais varonis, kuru Volts Disnejs vēl nebija izmantojis. Divus gadus vēlāk tika pabeigta pirmā animācijas filma „Kā Kurmītis bikses atrada”. 1957. gadā filma ieguva divas galvenās balvas Venēcijas festivālā un drīz vēl vienu balvu Montevideo festivālā. Pamazām tika uzņemtas jaunas īsfilmas (ilgumā 5 - 29 minūtes), tādējādi radot apmēram 50 filmu kolekciju „Par Kurmīti”.
Kurmītis kosmosā
Kad 1965. gadā parādījās filma „Kurmītis un raķete”, neviens nevarēja iedomāties, ka vien pēc piecdesmit gadiem Kurmītis sēdēs īstā raķetē. 2011. gadā plīša Kurmītis, izgatavots no neuzliesmojošiem materiāliem, kļuva par Endeavour kosmoplāna pēdējās kosmosa misijas simbolu. Otro reizi Kurmītis kosmosā lidoja 2018. gada 21. martā, šoreiz uz Krievijas Sojuza klāja un sešus mēnešus pavadīja kopā ar Starptautiskās kosmosa stacijas apkalpi.
Kurmītis ceļojumā apkārt pasaulei, Formulā 1 un Kladno
Čehu ceļotāji Pāvels Zrzavis (Pavel Zrzavý) un Martina Libržicka (Martina Libřická) arī izvēlējās Kurmīti kā sava projekta „Mūsu ceļojums apkārt pasaulei” simbolu, jo tas ir saistīts ar viņu dzimteni. Kurmītis ar viņiem devās ceļojumā 2015. gada februārī un 527 dienu laikā apceļoja 22 valstis, apmeklēja simtiem pilsētu un iepazinās ar daudzām interesantām kultūrām.
Turklāt Kurmītis brauca ar Formulu 1 kā fotogrāfija uz Alfa Romeo Racing automašīnas. Vēlāk viņš atrada savu māju Kladno pilī netālu no Prāgas. 2020. gadā tur tika atklāta Zdeņekam Mileram un viņa slavenākajam pasaku varonim veltīta izstāde. Bērnus gaida interaktīva telpa, foto stūrītis un dokumentālā filma par Kurmīša ceļojumu kosmosā.
Pasakas ar Kurmīti pavadīja Zdeņeku Mileru visa mūža garumā. Kurmītis ir parādījies apmēram 50 Milera animācijas filmās un tikpat daudz grāmatās. Izņemot Kurmīti, Milers radīja arī citus varoņus, piemēram, ziņkārīgo kucēniņu vai sienāzi.
Milers – mākslinieks, režisors, ilustrators
Zdeņeks Milers ir beidzis Grafikas Skolu un pēc tam Mākslas un Amatniecības Augstskolu Prāgā. 1942. gadā viņš sāka strādāt par zīmētāju Batas kinostudijā Zlīnā, bet trīs gadus vēlāk viņš pārcēlās uz „Bratři v triku” studiju, kuru vadīja cits slavens čehu animācijas filmu radītājs Jiržis Trnka (Jiří Trnka). Milera zīmējums, kas attēlo trīs zēnus ar cirtainiem matiem, uzvarēja konkursā par jauno studijas logotipu. Atalgojums bija nedēļu ilgs apmaksāts atvaļinājums.
Pirmā sērija „Kā Kurmītis bikses atrada” atšķiras no nākamājām sērijām ar to, ka tajā varoņi runā. Otrās sērijas „Kurmītis un automašīna” (1963 g.) veidošanas laikā tika nolemts, ka nākamās īsfilmas būs bez komentāriem un Kurmītis pateiks tikai dažas onomatopejas, piemēram hele, jé, jů, tady, pápá, ah jo. Smieklus, raudas vai citas skaņas un vārdus Kurmītis izsaka Milera meitu, Katerinas un Barboras, balsīs.
Zdeņeks Milers nomira 2011. gadā 90 gadu vecumā. Mākslinieka kapu var apmeklēt Višehradas kapsētā Prāgā. Uz Milera ģimenes mājas Kladno ir piemiņas plāksne – protams ar Kurmīti!
Kladno atrodas vien 25 kilometru attālumā no Prāgas, Centrālčehijas apgabalā. Pilsētas vēsturiskajā daļā ir vērts apmeklēt pili un pils parku ar pilsētas mūru drupām. Parkā atrodas lāču māja, kur dzīvo divas lācenes.